Viena no komunikācijas aģentūras “Miltton Latvia” vadītājas Martas Mackevičas sirdslietām ir izglītības joma. Aģentūra ikdienā sadarbojas ar dažādiem izglītības nozares pārstāvjiem un cenšas atrast veidus, kā palīdzēt pilnveidot un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu.

Turklāt interese par šo jomu ir radusies jau sen. Marta savas profesionālās karjeras laikā strādājusi gan kā izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos, gan kā attīstības vadītāja Biznesa augstskolā “Turība”.

Kāpēc Tevi interesē izglītība un ar to saistītās tēmas?

Uzskatu, ka izglītība ietekmē visu apkārtējo – problēmas šajā jomā radīs negatīvu ietekmi arī citās. Un otrādi – ja risināsim problēmas izglītībā, tas palīdzēs atrast atbildes uz daudziem problēmjautājumiem arī citviet. Piemēram, ieviešot izmaiņas izglītības sistēmā, varam risināt darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs. Manuprāt, arī valsts finansējums izglītībā ir svarīgs un noteicošs jautājums, proti, lai valsts finansētās budžeta vietas būtu saistītas ar aktuālākajām darba tirgus vajadzībām, sekmējot jauniešu izvēli par labu mūsdienās nepieciešamām profesijām.

Turklāt izglītība ir arī personīgā vērtība, jo tā paliek vienmēr, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Neviens to nevar atņemt. Tas nav nekustamais īpašums vai kas taustāms. Ar prieku turpinu studēt joprojām, jo izglītība ir mans vērtīgākais ieguvums. Pašreiz esmu tuvu finiša taisnei, lai iegūtu doktora grādu tiesību zinātnēs, specializējoties fizisko personu datu aizsardzībā.

Uzskatu, ka izglītība var palīdzēt ikvienam. Neatkarīgi, no kurienes cilvēks nāk vai kādā jomā tiek iegūta izglītība. Mācību procesā var iegūt t.s. soft skills, piemēram, kritisko domāšanu, laika plānošanu u.c. iemaņas, ko varēs izmantot ikvienā profesijā, pat, ja tā nebūs saistīta ar sākotnēji izvēlēto jomu.

Kādas zināšanas un prasmes no studijām Tu izmanto savā ikdienas darbā?

Studiju laiks man ir palīdzējis saprast, kā labāk un ātrāk apgūt jaunas lietas. Ja izdodas atrast veidus, kā mācīties efektīvi, vēlāk dzīvē ir daudz vieglāk mainīt profesijas vai darbības nozares.

Akadēmiskā izglītība palīdz attīstīt kritisko domāšanu, spēju analizēt un interpretēt dažādus viedokļus un informācijas avotus. Noderīgas ir arī zināšanas par datu apkopošanu un apstrādi. Turklāt, tās iespējams izmantot gandrīz visā, ko darām. Tie, kuri ir atvērti izglītībai un izaugsmei, galu galā spēj sniegt iespējas arī citiem.

Kā Tu savu interesi par izglītību sasaisti ar darbu “Miltton Latvia”?

Pateicoties līdzšinējai pieredzei, šobrīd varu strādāt ar vairākiem klientiem no izglītības nozares. Kopīgi varam ģenerēt jaunas idejas, lai uzlabotu izglītības sistēmu vai kādus tās posmus – šobrīd procesā ir vairākas ar izglītību saistītas idejas.

Piemēram, kopā ar mūsu zīmolu “Dexcom” strādājam pie tā, lai izglītotu sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar cukura diabētu, un jauniem, inovatīviem veidiem, kas palīdz to kontrolēt. Plānos ir arī interesants projekts, kura mērķis ir palīdzēt risināt IT profesionāļu trūkumu Latvijā. Šis projekts gan sniegs rezultātus tikai nākamajos gados, taču tas, ka esmu daļa no pārmaiņām, motivē.

Pašlaik sadarbojamies arī ar privāto vidusskolu “Patnis” un Neatkarīgo izglītības biedrību – nevalstisku organizāciju, kas risina dažādus ar izglītības inovācijām saistītus jautājumus. Skolai sniedzam atbalstu, kas iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar STEAM izglītības konceptu. Tas ir līdzīgi kā STEM, taču pievienotais “A” apzīmē mākslu (art), un mērķis ir atgādināt radošuma nozīmi tehnoloģiju laikmetā.

“Miltton Latvija” sadarbojas arī ar Latvijas Privāto pirmskolu biedrību un privāto pirmsskolu “CreaKids”, lai palīdzētu panākt vienlīdzīgus nosacījumus pašvaldību un privātajām pirmsskolām līdzfinansējuma jautājumos, kā arī, lai sekmētu sabiedrības izpratni par to, ka bērnudārzs nav tikai vieta bērnu pieskatīšanai, bet gan nozīmīgs pirmais solis izglītības ceļā. Uzsverot, ka tieši pirmsskolas pieredze var radīt patiku pret mācīšanos vai gluži pretēji – nepatiku.

Noslēgsim šo sarunu ar populāro mākslīgā intelekta (MI) tēmu – kādas pārmaiņas, Tavuprāt, tas nesīs Latvijas izglītības jomai tuvākajos gados?

Kāds profesors no Meksikas, kurš strādā Latvijā, sacīja, ka mums ir vai nu jāsāk strādāt ar MI, vai jābūt gataviem, ka tas mūs aizstās. Droši vien viņam ir taisnība. Tas attiecas arī uz izglītību. Ja mācībspēki integrēs mākslīgo intelektu studijās, šo procesu varēs pacelt pavisam citā līmenī. Ja tas netiks darīts, liela daļa skolēnu mākslīgo intelektu izmantos nesaskaņojot, lai tādejādi pildītu testus un ieskaites. MI laika gaitā ir kļuvis par svarīgu rīku arī darba vidē, tāpēc ceru, ka skolēniem būs iespēja apgūt šīs prasmes jau skolā.

Protams, arī manī ir zināms satraukums par to, ka mākslīgais intelekts varētu aizstāt manu profesiju, taču šis satraukums ir jāpārvērš dzinulī, lai turpinātu mācīties un attīstīties, saglabājot konkurētspēju.